77:72 Kauņā, 62:60 Liepājā un 84:75 savā laukumā pār Tallinas Universitātes komandu – iespaidīga sērija!

Jā, labs pretstats drūmajam oktobrim, kad pēc zaudējumiem vienubrīd jau šķita, ka neesam īstajā līgā (smejas). Bet saņēmāmies, saspēlējāmies, atradām savu spēles stilu, un… Liela nozīme bija pirmajai uzvarai Kauņā, kas deva pārliecību, ka varam ne tikai cīnīties, bet arī uzvarēt.

Pirms spēles Kauņā bija sagrāve Viļņā (30:78). Iemidzinājāt nākamās pretinieces?

Tāda plāna nebija. Tomēr, objektīvi novērtējot spēkus un to, ka Viļņas komanda divu pērn piedzīvoto zaudējumu dēļ būs īpaši motivēta, treneris Aivars Vīnbergs pirms mača Viļņā aicināja spēlēt brīvi. Tā arī darījām. Bet pretinieces bija stiprākas, turklāt todien pēc mūsu metieniem grozā neiekrita arī tās bumbas, kurām tur vajadzēja iekrist. Savukārt nākamajā vakarā Kauņā laukumā devāmies ar domu, ka sliktāk vairs nevar būt. Savukārt pretinieces, kuras jau bija mūs uzveikušas Rīgā, iespējams, mūs nenovērtēja. Labi sākām, labi palīdzēja jaunās meitenes – Liza (Čumika), Elizabete (Zumenta), Kristiāna (Koltone). Uzvara radīja pozitīvas emocijas, kas noderēja gan Liepājā, gan mačā ar Tallinas Universitāti.

Komandas darba ritms nav mainījies?

Nē, esam amatieres, kas cenšas trenēties un spēlēt tik nopietni, cik to ļauj darbs un mācības. Neslēpšu, ka komandas treniņos reti sanākam pilnā sastāvā, jo katrai ir savs dzīves ritms un pienākumi.

Kāds ritms ir pašai?

Darbs un mācības. Pabeidzu zobārstniecības pamatstudijas, bet turpinu mācīties rezidentūrā, specializējoties bērnu stomatoloģijā. Ikdienā strādāju Stomatoloģijas institūtā – ārstēju pacientus un mācu pirmo kursu studentus. Katru dienu laika treniņam nav, bet dažkārt labāk spēlēt “uz svaigumiņu” (smejas). Pirms sezonas nopietni domāju – turpināt spēlēt vai nē. Parunāju ar treneri, kurš atgādināja, ka sportista karjera ir īsa, toties bagāta emocijām, kādas ārpus laukuma iegūt grūti. Esmu apmierināta ar savu lēmumu. Arī ziņa par mēneša spēlētājas balvu apliecina, ka izdomāju pareizi.

Pērn ļoti labi aizvadījās sezonas lielāko daļu, Baltijas līgas pamatturnīrā ieņemot trešo vietu, bet beigās palikāt bez medaļām. Šosezon gatavojiet citu scenāriju?

Patiesībā tā notika pat divus gadus pēc kārtas, tāpēc zināms rūgtums sakrājies. Bija objektīvi iemesli, jo pavasarī meitenēm pieaug slodze arī mācībās, sakrājas traumas un nogurums. No kļūdām jāmācās un centīsimies to darīt.

Noderētu papildus vitamīnu kūre?

Varbūt (smejas). Arī treniņos vēl daudz iespēju strādāt produktīvāk. Bet vēl jau puse sezonas priekšā un mums vēl līdz Jaungadam būs svarīgas spēles. Šo sestdien (14. decembrī) braucam uz Tallinu, pēc nedēļas (20. decembrī) Rīgā viesosies Šauļu komanda. Laiks rādīs.